Tehnoloģisko risinājumu ieviešana izglītības procesā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem pedagoģiskajiem virzieniem, īpaši STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) izglītības kontekstā (Nagy et al., 2024). Izglītības tehnoloģiju izmantošana ne tikai aktualizē mācību procesu jaunā virzienā (UNESCO, 2024), bet arī rada iespējas padziļināt skolēnu izpratni vienkāršāk par sarežģītiem konceptiem, veicinot praktiskās prasmes un kritisko domāšanu (Prakash, 2026).
Šī atskaite apvieno gan skolēnu, gan skolotāju pieredzi, analizējot izglītības tehnoloģiju ietekmi uz mācību pieredzi, programmēšanas un algoritmiskās domāšanas veicināšanu, tehnoloģisko prasmju stiprināšanu un izaicinājumiem tehnoloģiju ieviešanas procesā mācību satura apguvē. Novērojumi un secinājumi tika veikti projekta “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka” ietvaros, īstenojot iniciatīvu 2025./2026. mācību gadā. Tiek analizētas gan 2078 dažādu klašu skolēnu, gan 110 skolotāju sniegtās atsauksmes par dažādu tehnoloģiju, piemēram, BBC micro:bit, Photon, mBot, VEX, RVR un Sphero izmantošanu mācību priekšmetā “datorika” (nodibinājums IT Izglītības fonds, 2026).
Projektu “Izglītības tehnoloģiju bibliotēka” īsteno nodibinājums IT Izglītības fonds, finansiāli atbalsta nodibinājums Fonds AUGT, Visma, EazyBI un Accenture
Izglītības tehnoloģiju ietekme uz mācību pieredzi un motivāciju
Analizējot skolēnu datus, novērojams izteikti pozitīvs vērtējums par tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. Liela daļa skolēnu (85,7%) norādīja, ka viņiem patika izmantot tehnoloģijas mācību stundās, arī 84,5% atzina, ka tās padarīja stundas saistošākas un daudzveidīgākas. Tāpat vairāk nekā 70% skolēnu uzsvēra, ka tehnoloģiju lietošana būtiski palielināja viņu interesi par datoriku un tehnoloģijām kopumā.
Skolotāju perspektīva šo tendenci apstiprina. No 110 skolotāju atbildēm 65 tika norādīts, ka skolēnu interese par mācību priekšmetu ievērojami pieauga, bet 29 skolotāju atbildēs tika atzīta daļējas intereses pieaugumu. Šie rezultāti norāda uz spēcīgu korelāciju starp tehnoloģiju izmantošanu un skolēnu motivācijas pieaugumu.
No pedagoģiskā skatpunkta tas apliecina, ka interaktīvu tehnoloģiju ieviešana kā mācību resurss būtiski uzlabo mācību kvalitāti, kur motivācija ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem zināšanu apguvei un pilnveidei.
Programmēšanas apguve un algoritmiskās domāšanas veicināšana
Izglītības tehnoloģiju būtiskākā pievienotā vērtība STEM izglītībā ir spēja konkretizēt un izprast dažādus konceptus. 61,4% skolēnu norādīja, ka tehnoloģijas palīdzēja labāk izprast programmēšanas un robotikas darbības principus, savukārt 64,4% atzina uzlabotu algoritmu izpratni. Papildus tam 67,4% skolēnu atzina, ka pēc darba ar tehnoloģijām viņu programmēšanas zināšanas ir palielinājušās.
Arī skolotāju dati papildina šo skatījumu – 57 skolotāji norādīja, ka plānotie mācību rezultāti tika sasniegti, un 31 skolotāju sniegtajās atbildēs atzina daļēju rezultātu sasniegšanu. Tas liecina, ka tehnoloģiju izmantošana veicina mācību satura apguvi un palīdz sasniegt izvirzītos mācību mērķus.
Šie rezultāti ļauj secināt, ka praktiskā mijiedarbība ar tehnoloģijām sekmē algoritmisko domāšanu, kas ir būtisks priekšnoteikums ne tikai programmēšanas apguvei, bet arī problēmrisināšanas kompetences veidošanai arī, piemēram, matemātikā vai citos STEM mācību priekšmetos.
Tehnoloģiju lietderīgums un digitālo kompetenču stiprināšana
Tehnoloģiju pieņemšana un lietošana skaidri saprotamiem mērķiem ir viens no centrālajiem uzdevumiem mācību procesā. Skolēnu dati rāda, ka 66,5% respondentiem tehnoloģiju izmantošana palielināja pārliecību par spēju lietot arī citas tehnoloģijas nākotnē. Tāpat 74,9% skolēnu atzina, ka programmēšanas apguve bija viegli saprotama.
Skolotāju skatījumā līdzīgs rezultāta novērojams ir profesionālajā vidē. Liela daļa skolotāju atbildes (87 no 110) norādīja, ka tehnoloģiju apguve viņiem nebija sarežģīta, savukārt mentoru atbalsts un metodiskie materiāli tika novērtēti kā būtiski nozīmīgs resurss tehnoloģiju ieviešanā. 75 skolotāji atzina, ka šis atbalsts palīdzēja vai daļēji palīdzēja veiksmīgai darba organizācijai.
Rezultāti apliecina, ka tehnoloģiju veiksmīga ieviešana ir cieši saistīta ar atbalsta sistēmu pieejamību un strukturētu profesionālo pilnveidi.
Izaicinājumi, grūtības un sasaiste ar reālās dzīves uzdevumiem
Neskatoties uz pozitīvajām tendencēm, pētījuma rezultāti atklāj arī būtiskus izaicinājumus. 36,5% skolēnu norādīja, ka viņiem bija grūtības saprast programmēšanas loģiku vai tehnoloģiju vadību, kas norāda uz nepieciešamību pēc diferencētas pieejas un individualizēta atbalsta. Šos rezultātus ietekmē arī skolotāju spējas un zināšanas tehnoloģijās.
Tomēr 70,9% skolēnu vienlaikus atzina, ka tehnoloģiju izmantošana palīdzēja izprast programmēšanas sasaisti ar reālās dzīves problēmām. Šis rādījums ir īpaši nozīmīgs skatoties uz to, ka zināšanu kontekstualizācija būtiski paaugstina izpratnes kvalitāti un sekmē ilgtermiņa kompetenču attīstību.
Skolotāji mācību procesā novēroja skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanos (49- izteikti, 22- daļēji), kas apstiprina tehnoloģiju pozitīvo ietekmi uz progresu. Šie rezultāti norāda, ka, lai gan tehnoloģiju ieviešana nav bez izaicinājumiem, tās sniedz augstu pedagoģisko pievienoto vērtību.