2019./2020. mācību gads - "Tehnoloģiju gads"

2019./2020.mācību gads pasludināts par “Tehnoloģiju gadu”, un tas ļaus īstenot dažādas ar
informācijas tehnoloģijām saistītas aktivitātes skolēniem, pedagogiem un sabiedrībai, tostarp
plašus nozares pasākumus un tematiskās nedēļas, tam paredzot Eiropas Sociālā fonda (ESF)
750 000 EUR lielu finansējumu.


“Tehnoloģiju gada” izziņošanas pasākumu 26. augustā, VEF Kultūras pilī atklāja izglītības un
zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta
pētnieks un Latvijas skolēnu Informātikas olimpiādes komandas vadītājs Mārtiņš Opmanis, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (LIKTA) asociācijas prezidente un LU profesore Signe Bāliņa, Accenture vadītājs Latvijā un IT Izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Maksims Jegorovs.

“Tehnoloģiju gadā īstenojamās aktivitātes paredz vēl plašākas iespējas skolām un skolēniem
mērķtiecīgi parādīt tehnoloģiju iespējas no dizaina līdz programmēšanai, no algoritmiskās domāšanas līdz kreativitātei un no sākumskolas līdz vidusskolai. Mums jāiet kopsolī ar laiku, jo digitālās kompetences un digitālā vide ir neatņemama nākotnes sastāvdaļa visplašākajās mūsu dzīves jomās”, uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.


Pirms jaunā mācību gada Latvijas skolēni kārtējo reizi apliecinājuši savas zināšanas, prasmes un
talantus tehnoloģiju jomā, sasniedzot augstus rezultātus Starptautiskajā informātikas olimpiādē un mājup atvedot divas bronzas medaļas. Ne velti 2020. gadā Baltijas Informātikas olimpiādi starptautiskā sabiedrība uzticējusi rīkot tieši Latvijai, kas pulcēs talantīgākos jauniešus no Baltijas jūras reģiona valstīm. Tāpēc likumsakarīgi, ka šis zinību gads skolās aizritēs tieši tehnoloģiju un datorikas zīmē.

“Viens no centrālajiem “Tehnoloģiju gada” pasākumiem ir Baltijas informātikas olimpiāde, kurā piedalīsies vismaz desmit valstis, kas ir lielākais skaits līdz šim Latvijā organizētās starptautiskās programmēšanas sacensībās. Olimpiādē mērosies labākie Latvijas skolēni, kuri gatavojas jau krietnu laiku pirms tam, lai godam varētu pārstāvēt Latvijas vārdu tik nozīmīgā pasākumā. Tas ir mūsu prestižs, tāpēc ceram gan uz labiem rezultātiem, gan labi noorganizētu minēto olimpiādi”, pauž LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieks un Latvijas skolēnu Informātikas olimpiādes komandas vadītājs Mārtiņš Opmanis.


"Lai skolēnos būtu interese par datoriku un programmēšanu, ļoti svarīga loma ir skolotājam – tāda, kurš spēj aizraut, tādam, kurš pats interesējas par jaunākajiem tehnoloģiju sasniegumiem, tāda, kurš zina, kā jaunās zināšanas iemācīt vienkārši un saprotami. Tas ir iemesls, kādēļ informāciju komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare datorikas saturu un skolotāju sagatavošanu darbam ar to ir izvirzījis par vienu no saviem uzdevumiem. Ja nebūs zinošu un labu skolotāju, kas māca mūsu nākamo IKT paaudzi, tad speciālistu trūkums no gada uz gadu tikai pieaugs.  Tas, savukārt, var radīt situāciju, ka mēs zaudējam starptautiskajā konkurences tirgū, jo mūsu ekonomiskā izaugsme bremzējas, mūsu uzņēmumi nav gatavi pasaulē vadošajām tendencēm tehnoloģiju jomā," saka LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.


Sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts izglītības satura centram (VISC), LIKTA,
informāciju tehnoloģiju (IT) izglītības fondam Start(IT) un IT uzņēmumam “Accenture” šogad izveidots interaktīvais “Tehnoloģiju gada” kalendārs, kurā apvienota visu partneru informācija par izglītības nozares piedāvājumiem digitālo prasmju attīstībai – sākot no olimpiādēm un mācību pasākumiem bērniem, līdz profesionālās pilnveides kursiem pedagogiem un publiskajiem pasākumiem plašai sabiedrībai.

"Strādājot kopā ir iespējams panākt vislabākos rezultātos. Mūsu uzdevums ir radīt piemērotu un
attīstībai labvēlīgu un drošu vidi, lai bērni spētu domāt, analizēt un izvirzīt mērķus, vienlaikus ieliekot sirdī, ka Latvija ir valsts, kurā dzīt saknes, nodrošinot ilgtspējīgu pēctecību un kopējo tautas labklājību. Accenture, papildu esošajiem ziedojumiem, Start(IT) attīstībā ieguldīs 110 000 EUR, lai pilnveidotu datorikas un programmēšanas pamatu apguvi skolās un izveidotu bezmaksas mācību kursus par mākslīgo intelektu, dizaina domāšanu un citām ar IT jomu saistītajām tēmām," uzsvēra IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Sekmējot un īstenojot datorikas apguvi skolās, VISC īpašu uzmanību pievērsis pedagogu
atbalstam tehnoloģiju un programmēšanas jomā, izstrādājot un piedāvājot profesionālās pilnveides iespējas pedagogiem, kuri 2018./2019. mācību gadā apguva Scratch programmēšanas pamatus jaunu interešu izglītības pulciņu attīstībai, sadarbībā ar Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju 150 pedagogi piedalījās Makeblock robotikas apguvē. Ir arī izveidots specializēts piedāvājums sākumskolas pedagogiem, kuri apgūst robotikas pamatus LEGO Education mācību vidē sadarbībā ar SIA ROBOHUB. Šādi kopumā tiks apmācīti 100 sākumskolas pedagogi, un šo programmu attīstība skolās ir priekšnoteikums arī skolu atbalstam ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem – robotikas mācību komplektiem.

Ilgtermiņa pozitīvu mācību sasniegumu attīstībai ir kritisks priekšnoteikums kvalitatīvai STEM attīstībai sākumskolās. VISC īstenotā ESF projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (8.3.2.2./16/I/001) sadarbības partneru iesaistītās izglītības iestādes līdz 2019.gada 30.septembrim var iesniegt savus pieteikumus “Tehnoloģiju gada” īstenošanai skolās, piesakot tādus pasākumus kā: jaunu speciālistu piesaiste datorikas un tehnoloģiju apguvei, papildus nodarbības pedagogiem, interešu izglītības programmu īstenošana un apguve pašvaldībās.

Konkursa kārtībā, pamatojoties uz iesniegtajiem pieteikumiem, no ESF līdzekļiem tiks piešķirti 750 000 EUR “Tehnoloģiju gada” pasākumu īstenošanai un 500 000 EUR “Fizikas gada” pasākumu turpināšanai.

Lai datorikas skolotāji labāk sagatavotos 2019./2020. mācību gadam, IT izglītības fonds Start(IT),
kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, 26. augustā tika rīkota arī Datorikas skolotāju konference, kurā piedalījās ap 400 Latvijas informātikas, datorikas un programmēšanas skolotāji, kā arī citi ieinteresētie izglītības iestāžu pārstāvji.


Atpakaļ