Bez prasmju pilnveidošanas nav iedomājama nākotne

Evija Celma

IT Izglītības fonda - Start(IT) izpilddirektore

Digitālās prasmes – attiecīgais vārdu salikums liekas tik pašsaprotams, ka dažreiz pat kaitina, ka par to atkal ir jārunā. Tas nav tāpēc, ka esmu programmētāja vai perfekti pārvaldu dažādas tehnoloģijas. COVID-19 laiks licis saprast, ka dažiem tik elementārā Google Hangouts, MS Teams zvani vai WhatsApp lietošana interneta pārlūkā ir jaunas prasmes, kas jāapgūst un prasa laiku. Tieši šī iemesla dēļ man ļoti patīk vadīt IT Izglītības fondu Start(IT), kas strādā pie tā, lai skolās un ikvienam būtu iespēja apgūt nākotnes prasmes. Tas ir daudz svarīgāk par nākotnes profesiju apguvi, jo par to, vai viena vai cita profesija pastāvēs, mēs varam tikai spekulēt.

Ikdienā mēs redzam aizvien jaunas profesijas. Jau šobrīd uzņēmumos tiek meklēti inovāciju vadītāji, mākslīgā intelekta, lietu interneta eksperti, dronu operatori. Sagaidāms, ka nākotnē būs vēl citas jaunas un interesantas profesijas, piemēram, kripto detektīvs, kas izmeklēs nelikumīgi notikušos darījumus digitālā vidē, bet digitālais arheologs būs programmētājs, kas pētīs sen aizmirstas video spēles un centīsies atrast kaut ko aizmirstu kodā, ko varētu izmantot. Tāpēc esmu pārliecināta, ja cilvēks strādā darbu, kas ne visai apmierina, sevi ir jāpilnveido, lai nonāktu apstākļos un vidē, kuru vēlies redzēt un piedzīvot. Visas nākotnes profesijas mēs nevaram paredzēt, tāpēc ikvienam ir jāpilnveido savas zināšanas, neatkarīgi no cilvēka profesijas. Pati esmu ieguvusi politoloģijas maģistra grādu Latvijas Universitātē. Studiju laikā būtu novērtējusi, ja būtu bijis obligātais kurss, kurā jāapgūst pamata IT prasmes, iespējams, pat pamata programmēšanas prasmes (ASV un Kanādā ir augstskolas, kur IT prasmes ir jāapgūst visos studiju kursos). Toties kopš tā laika esmu savā tempā un sev brīvā laikā apguvusi dažas prasmes, ko iesaku arī citiem.

Pirmkārt, iesaku apgūt mākslīgā intelekta (MI) pamatus. Daži MI salīdzina ar elektrību, citi ar automašīnu izgudrošanu. Mūsu ikdienu MI jau ietekmē, un nākotnē tā loma tikai palielināsies. Vai zināt, kā tiek izvēlētas nākamās dziesmas rekomendācijas lietotnē Spotify? Vai zināt, kādu lomu MI tajā spēlē? No maija sākuma MI kurss “Elements of AI”, kura veidotāji ir Helsinku Univesitāte un tehnoloģiju uzņēmums Reaktor, ir pieejams ikvienam arī latviešu valodā. Kurss sniedz ieskatu MI pamatos un palīdz attīstīt nepieciešamās iemaņas darbam ar MI. Bezmaksas “Elements of AI” tiešsaistes kursu apguvu angļu valodā, līdz ar to varu apliecināt, ka kursa saturs ir vērtīgs. Turklāt tā izpildei nav nepieciešamas programmēšanas vai augstākās matemātikas zināšanas. Start(IT) strādā pie tā, lai Latvijā kursam reģistrētos 1% Latvijas iedzīvotāju un mēs pārspētu tādas valstis kā Zviedrija, Somija un Igaunija, kurām attiecīgais kurss lokālās valodās jau pieejams kādu laiku.

Otrkārt, iesaku apgūt programmēšanas valodas pamatus. Pirms vairāk nekā 10 gadiem es apguvu Ruby programmēšanas valodas pamatus. Liels bija prieks, kad skatījos sevis uzprogrammēto blogu. Programmēšana nav domāta tikai puišiem. Programmēšana nav kaut kas ļoti garlaicīgs. Patiesībā, lai kļūtu par labu programmētāju, kas saņem labu algojumu, ko var redzēt jebkurā darba piedāvājumu sludinājumu portālā, cilvēkam ir jābūt ļoti kreatīvam un jābūt labām zināšanām matemātikā, dabaszinātnēs un sociālajās zinātnēs, kā arī jābūt labām komunikācijas prasmēm. Programmēšanas prasmju apvienošana ar citas profesijas prasmēm ir pat ļoti vēlama. Piemēram, jurists un programmētājs ir tikai viena no iespējamām izcilām kombinācijām. Start(IT) Java video lekcijās ikviens var apgūt programmēšanas pamatus latviešu valodā, vienlaikus ir tik daudz citu iespēju kur to izdarīt bezmaksas, piemēram, www.bootcamp.lv.

Treškārt, iesaku apgūt datorzinātņu pamatus. Lai gan vārdu salikums datorzinātnes nav no pievilcīgākajiem vārdu salikumiem (es droši vien to sauktu ievads IT), tomēr izpratnei par šo nozari ir jābūt ikvienam. Ja vēl pirms kāda laika likās, ka vēl kādus 5–10 gadus noteikti varēs iztikt bez pilnīgas sapratnes par šo zinātni, tad tagad tā vairs nav. Es personīgi sākšu šo Hārvardas Universitātes izstrādāto tiešsaistes kursu angļu valodā CS50: Introduction to Computer Science. Tas ir bezmakas, jāmaksā ir tikai par sertifikātu, ja cilvēks vēlas tādu saņemt. Mūsdienās iespēju spektrs ir plašs. Ikvienam ir jāatrod laiks ikdienas darbos un pienākumos, lai mēs apstātos un iemācītos jaunas prasmes un zināšanas. Tas mums palīdzēs ne tikai saglabāt konkurētspēju darba tirgū digitalizācijas laikmetā, bet uzturēs mūsu pelēkās šūniņas labā fiziskajā formā, lai mēs saglabātu prāta asumu un nenovecotu.