Kas skolēniem jāsaprot par fiziku?

Valdis Zuters

Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs

Ja man jautātu, kas ir galvenās lietas, kas skolēnam būtu jāsaprot par fiziku, tad varu atbildēt divējādi. Ja runā tieši par fizikas saturu, tad galvenās lietas ir elektrība un elektromagnētiskie (EM) viļņi, jo tās šobrīd noteic mūsu dzīvi, bet ne elektrību, ne EM viļņus mēs nevaram saskatīt, varam tikai sajust un redzēt to radītās sekas. Tas nozīmē, ka šo parādību izprašanā svarīga ir abstrakcija. Ir jāizmanto dažādi modeļi, vizualizācijas un analoģijas, lai veidotu izpratni par procesu. Tas nav viegli, bet ir ļoti, ļoti vērtīgi.

Bet manī arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka, mācoties fiziku, svarīgāka nemaz nav fizika un tās saturs, bet prasmes, kuru apgūšanai fizika ir vispateicīgākais priekšmets. Tās būtu, piemēram, pētnieciskās prasmes ar uzsvaru uz rezultātu analīzi, izvērtēšanu un secinājumu izdarīšanu, pamatošanas prasme, izmantojot zinātniskus argumentus un analītiskā spriešana.

Labprāt dalīšos ar savu pieredzi par fizikas mācīšanu un dažādiem resursiem, ko izmantoju, jo ceru, ka tā noderēs un iedvesmos arī citus!

Pirms septiņiem gadiem, kad sāku strādāt skolā, izveidoju savu YouTube kanālu, kur ik pa laikam ievietoju kādu ar izglītību saistītu video, piemēram, kādu fizikas eksperimentu ar skaidrojumu, lai skolēni, kuri nav bijuši klāt stundā, var apskatīt konkrēto eksperimentu, kas tika rādīts, kā arī, lai tas būtu pieejams citiem interesentiem. Bet tā kā YouTube un internets kopumā ir pilns ar kvalitatīviem video, tad ar savu video veidošanu es neesmu pārāk aizrāvies.

Sākoties ārkārtējai situācijai valstī, ar situācijas radīto impulsu pieķēros video veidošanai, lai aizlāpītu caurumus, ko nevaru noklāt ar jau esošajiem materiāliem. Interesanti, ka liels grūdiens video veidošanā bija pieredzes apmaiņa ar kolēģi, kura man parādīja vienkāršu PowerPoint funkciju ērtai un kvalitatīvai ekrāna ierakstīšanai. Man nenāca ne prātā, ka tas ir tik viegli!

Mani galvenie iedvesmas avoti mācību satura veidošanai ir ikdienas pieredze, mūzika, filmas, Google, YouTube un daudz jo daudz fizikas grāmatas. Iekš Google un YouTube es meklēju visa veida materiālus par attiecīgo tēmu, pārlapoju piedāvājumu un cenšos atrast jaunas idejas. Tomēr es ļoti daudz izmantoju arī savu fizikas (nedaudz arī ķīmijas) grāmatu kolekciju, ko esmu krājis jau no saviem skolas gadiem. Nu jau krājums ir plašs ar dažāda vecuma gan vietējiem, gan ārzemju darbiem. Un regulāri kolekcija tiek papildināta. Labas idejas var atrast gan 97 gadus vecā fizikas grāmatā (arī tāda man ir 😊), gan jaunākajā YouTube kanāla video. Ikdienas pieredze, mūzika un filmas kalpo kā pasīvie iedvesmas avoti, ko apzināti nedarbinu, bet tie paši ik pa laikam atnes idejas.

Dažādi resursi, ko izmantoju mācību procesā ir:

- YouTube video, visvairāk no kanāliem minutephysics, Veritasium, Vsauce, Physics Girl;

- mācību video no macibuvideo.lv, Tālmācības vidusskola: Rīgas 1. vidusskolas YouTube kanāla, Siguldas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājam Jānim Bukinam YouTube kanālā ir daudz noderīgu mācību video fizikā;

- dažāda veida Fizmix.lv materiāli;

- simulācijas, ko es sāku saukt par virtuālajām laboratorijām, visvairāk no phet.colorado.edu;

- dažādi elektroniski testi eduspace vidē.

Ņemot vērā šī brīža situāciju, kad fizika ir jāmāca attālināti, svarīgi ir saprast, kuras prasmes var apgūt un pilnveidot attālināti, un kuras nevar. Piemēram, pētnieciskās prasmes lielākoties var apgūt attālināti, izmantojot virtuālās laboratorijas. Šādā veidā eksperimentālās prasmes, kas ir pētniecisko prasmju sastāvdaļa, protams, iet secen, bet datu apstrāde, rezultātu analīze, izvērtēšana un secināšana ir lielā mērā iespējama arī ar virtuālā vidē iegūtiem datiem. Otrkārt, ļoti svarīgi ir atcerēties, ka svarīga ir atgriezeniskā saite (AS) par skolēna darbu, un tas nenozīmē, ka par katru skolēna veikumu skolotājam ir jāsniedz rakstiska vai mutiskā AS, jo AS ir dažādas formas. Noteiktos uzdevumos AS var būt arī atbilde, ar ko salīdzināt vai soļi, pēc kuriem skolēns pats var pārbaudīt savu veikumu.

Laika plānošana, pašvadītā mācīšanās un darbs ar dažādiem tehniskajiem rīkiem ir prasmes, ko attālinātais mācību process mūsos būs attīstījis. Un tas ir diezgan līdzīgi gan skolēniem, gan skolotājiem. Jaunā situācija ir piespiedusi triecientempā ar maksimāli iespējamo jaudu attīstīt minētās prasmes, kas ir jāattīsta arī normālā darba ritmā. Un tāpēc pozitīvā lieta no šī visa, ka līdz ar situācijas normalizēšanos mēs būsim uztrenējuši muskuļus un varēsim daudzas lietas efektīvāk darīt klātienē.

Manuprāt, manā skolā ir atrasta teicama rīku un pieejas kombinācija, lai maksimāli efektīvi realizētu attālināto mācīšanu. Mēs pamatā izmantojam trīs platformas: elektronisko žurnālu Mykoob, mācību portālu eduspace un virtuālo sanāksmes telpu Zoom. Mykoob pēc vienotas pieejas tiek sarakstītas stundu tēmas, mērķi, nepieciešamie resursi, uzdevumi, iesniegšanas termiņi un vērtēšana, bet materiālu ievietošana, darbu iesniegšana un atgriezeniskās saites sniegšana notiek eduspace, kas ir moodle vide priekš skolām, kas jau ir saslēgta kopā ar Mykoob un E-klasi, līdz ar to skolēni šajā vidē uzreiz jau ir personalizēti un strukturētā veidā var tikt klāt materiāliem.

Ienākot vidē, skolēnam ir saraksts ar viņa priekšmetiem, kurā katrā jau tālāk materiāli organizēti zināmā struktūrā. Skolotājs var vidē likt dažāda veida materiālus un saites, skolēni var iesniegt darbus dažādās formās, arī turpat vidē ierunāt audio vai uzfilmēt video. Skolotājs var sniegt kopēju atgriezenisko saiti skolēniem rakstiski vai augšupielādējot, piemēram, failu ar komentāriem skolēniem individuāli. Var veidot elektroniskos testus un ieskaites, kas sastāv no dažāda tipa jautājumiem - gan atbilžu izvēlnes, rēķināmajiem (kuros var uzlikt, ka mainās skaitļi), gan arī atvērtajiem. Vidē var organizēt arī diskusijas un vēl daudzas labas lietas. Un tas viss ir vienā vidē, nav jānoslīkst dažādo rīku jūrā, ko piedāvā internets.

Un tiešsaistes nodarbības organizējam Zoom. Es tikai pirms vairāk nekā mēneša vispār uzzināju, kas ir Zoom! 😀